Adenta

"Ievas Veselība" noskaidro (Z.Timpare)

Inguna Grīnvalde  /  2011-08-02

 

Ja vecumdienās ābolus gribi grauzt ar saviem īstajiem zobiem, smaganu asiņošanu neuztver vieglprātīgi.

Jau ilgāku laiku brīžos, kad tīru zobus, man asiņo smaganas. Skaloju ar kumelītēm, taču nepalīdz. Ko vēl varētu darīt, lai mazinātu asiņošanu? Man arī šķiet, ka viens zobs sācis kustēties.
Zaiga

Dr. Inguna Grīnvalde

  • Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Periodontoloģijas nodaļas vadītāja.
  • Patīk opera, labprāt nūjo un slēpo.

Vai tiešām var izkrist zobi?!
Vispirms, Zaiga, vai par šīm sūdzībām esi stāstījusi savam zobārstam vai higiēnistam? Izskatās, ka ne... Pieredze rāda – ja ikdienā sāk asiņot, piemēram, deguns, tas dara mūs bažīgus un rosina apmeklēt ārstu. Savukārt, ja asiņo smaganas, daudziem šķiet, ka par to nav vērts raizēties... Tā šķiet daudziem, jo reizēm atnāk pacients, vaicāju: «Jums ir kādas sūdzības?» – «Nē, nav. Tikai smaganas asiņo, bet tas jau kā visiem...» Taču veselām smaganām nav jāasiņo. Tagad vismaz televīzijas reklāmā rāda: vispirms asiņo smaganas, bet pēc tam izkrīt zobs. To redzot, cilvēki beidzot aizdomājas – smaganu asiņošana nemaz tik nevainīga nav, jo saistīta ar iespējamo zobu zaudējumu nākotnē.

Smaganu asiņošana, lai arī pavisam neliela, norāda uz smaganu slimību. Turklāt smaganu slimības ir tādi klusie ūdeņi, kas ilgu laiku noris nemanāmi, – tikai neliels asiņu piejaukums, izspļaujot zobu pastu vai ēdot cietu ēdienu. Nekas vairāk. Nopietnākas sūdzības pievienojas pēc gadiem: kad, neārstējot smaganu slimību, zobi var kļūt kustīgi un sākt pārvietoties. Tāpēc mani uzmanīgu dara fakts, ka raksti: «Viens zobs sācis kustēties...». Tas var liecināt jau par nopietniem zobu balstaudu bojājumiem, kas savukārt noved pie zobu zaudējuma. Diemžēl gadās – cilvēki nepamana pat zobu kustēšanos, un atnāk pie ārsta tik novēloti, ka atliek vien radikālas un komplicētas ārstēšanas metodes. Tāpēc, Zaiga, noteikti pēc raksta izlasīšanas pieraksties vizītē pie zobārsta vai higiēnista – pastāsti par šīm sūdzībām.

Divas slimības
Pastāv divas hroniskas smaganu slimības: gingivīts un periodontīts (Pēdējo gan vairāk pazīstam pēc nosaukuma paradentoze. Taču tas ir novecojis un nepareizs apzīmējums – Z. T.). Smaganas mēdz asiņot abos gadījumos. Gingivīts ir vieglāka slimība – smaganu iekaisums, periodontīts – daudz nepatīkamāks, iekaisuma radīts zoba balstaudu bojājums (zaudējums).

Gingivīts ir iekaisums, kas skar tikai ap zobiem esošās smaganas. Par laimi, gingivītu var izārstēt, apmeklējot zobu higiēnistu, lai noņemtu sakrājušos mīksto aplikumu un zobakmeni, kā arī regulāri un pareizi tīrot zobus.Pētījumi pārliecinoši pierāda: netīriet nedēļu zobus, un jums būs gingivīts! Jo, krājoties zobu aplikumam, šajās vietās vairojas arī nevēlamās baktērijas. Tieši tās arī rada smaganu iekaisumu – smaganas pietūkst, parādās apsārtums, arī asiņošana. Zobu aplikums ir galvenais gingivīta ierosinātājs, tāpēc ir tik svarīgi pareizi un regulāri tīrīt un diegot zobus.

Periodontīts ir iekaisums, kas sākumā sācies kā gingivīts, bet tad tas pamazām sācis skart ne vien smaganas, bet arī pārējās struktūras, kas balsta zobu: saistaudus un kaulu. Iekaisuma procesā tie noārdās un, zūdot saistaudu piestiprinājumam pie zoba, veidojas smaganu kabatas. Līdz ar to zobiem sākt trūkt balsta, tie kļūst vaļīgi, pārvietojas, pastiepjas it kā garāki, starp zobiem palielinās spraugas, atkāpjas smaganas. Šīs sūdzības norāda uz diezgan smagu periodontītu, kura iznākums diemžēl var būt arī kustīgo zobu izraušana.

Pusmūžā un vecākos gados zobi visbiežāk tiek zaudēti tieši periodontīta, nevis kariesa komplikāciju dēļ. Ne velti pacienti dažkārt saka: «Man bija tik labi zobi, nemaz nebojājās, un tagad gandrīz visi jārauj laukā.» Kariess un tā radītās problēmas un balstaudu bojājums jeb periodontīts un ar to saistītais zobu zaudējums ir divas dažādas lietas.

Zaiga, ir arī agresīvās periodontīta formas, kas diemžēl skar pārsvarā gados jaunus cilvēkus. Tad zoba kauls noārdās ļoti strauji, pat dažu mēnešu laikā. Par laimi, agresīvās formas sastopamas daudz retāk. Aktuālākas ir hroniskās smaganu slimību izpausmes.

Gingivīts, tāpat kā kariess, ir ļoti izplatīts. To, pārbaudot mutes dobumu, konstatē arī bērniem un pusaudžiem. Ne jau visiem gingivīts pāriet periodontītā. Būtībā gingivīts ir normāla organisma aizsargreakcija uz bakteriālā aplikuma kairinājumu. Lai tas pārietu periodontītā, nepieciešami vēl kādi veicinoši faktori, piemēram, saasināta organisma atbildes reakcija uz mikrobu iedarbību, smēķēšana, stress u.c. Noslieci uz periodontītu ietekmē arī iedzimtība, protams, stress, vispārējās organisma slimības – cukura diabēts, osteoporoze u.c.

Ja periodontīts sācies kaislīgiem smēķētājiem – tādiem, kas dienā izkūpina vairāk par desmit cigaretēm –, ir grūti palīdzēt, jo toksiskās vielas ļoti nelabvēlīgi ietekmē smaganu audus un atveseļošanās iespēju.

Glābiņš – pareiza tīrīšana
Nereti gadās – pacientam jau jaunībā sākušas asiņot smaganas, slimība nemanāmi attīstījusies vairāku gadu garumā, un tad ap četrdesmit viņš ierodas zobārsta kabinetā, sūdzoties: «Dakter, man zobi kustas.» Periodontologu praksē šādu gadījumu ir daudz. Tāpēc noteikti nevar apgalvot, ka periodontīts ir gados cienījamu cilvēku slimība – jā, tad izjūtam visnepatīkamākās sekas, taču aizsācies viss ir daudz agrāk. Lai smaganas varētu pareizi ārstēt un iespējami ilgi saglabātu zobus, būtiski ir slimību konstatēt laikus.

Dažkārt jau pusaudža vecumā, dzimumhormonu pārmaiņu laikā, smaganas ir pietūkušas un asiņo. Nākamais brīdis – grūtniecība, kad sievietēm arī hormonu ietekmē mēdz saasināties smaganu slimība – gingivīts. Pēc tam slimība norimst, taču, ja šādi uzplaiksnījumi bijuši, par zobu veselību jāpiedomā divtik rūpīgi.

Lai nepieļautu periodontīta progresēšanu, ir divi zelta ieteikumi: regulāra kontrole pie ārsta un pareiza zobu tīrīšana. Tātad puse no panākumiem, Zaiga, ir tavās rokās! Arī tad, kad cilvēks ierodas periodontologa kabinetā, pirmais, ko mācām viņam, ir: PAREIZI TĪRĪT ZOBUS. Daudzi sākumā uz to skatās skeptiski – nez vai līdzēs? Bet pēc tam atzīst: «Zināt, dakter, tīrīju, kā jūs rādījāt, un tiešām kļūst labāk...» Tikai pēc higiēnas uzlabošanās speciālists var uzsākt specifisku periodonta ārstēšanu.

Tāpat, ja dakteris ir teicis – nākamreiz atnākt atrādīties pēc diviem trim mēnešiem, tas arī jādara, nevis, sajūtot uzlabojumus, jāpazūd uz diviem trim gadiem... Pārtraucot ārstēšanu, periodontīts straujiem soļiem iet uz priekšu.

Reizēm vēlētos arī labāku sadarbību starp pacientiem un zobārstiem. Esmu dzirdējusi vairākus tipiskus stāstus. Pirmais – pacients saka: «Es jau dakterei sūdzējos, ka man asiņo smaganas, taču viņa teica, ka to tāpat izārstēt nevarēs.» Otrs: «Man jau higiēniste vairākas reizes atgādina, ka vajadzētu aiziet pie periodontologa, taču šķita, ka nav jau tik traki...»

Par pirmo stāstu... Pavisam izārstēt periodontītu un pilnīgi atjaunot zaudētos balstaudus tiešām nav iespējams, taču izārstēt smaganu iekaisumu un apturēt tālāku balstaudu zudumu, stabilizējot situāciju, noteikti var.

Par otro: ja higiēniste saka – jāiet pie speciālista, nevajag vilcināties. Ļoti daudzi zobārsti un higiēnisti, pamanot nopietnākas smaganu problēmas, veiksmīgi sadarbojas ar speciālistiem pacientu ārstēšanā. Diemžēl periodontologu jeb zobārstu, kas specializējušies smaganu slimību ārstēšanā, pakalpojumi nav iekļauti valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā. Taču par saviem īstajiem zobiem vērts pacīnīties... Vienīgi – periodontologi pārsvarā pieņem tikai Rīgā, arī Stomatoloģijas institūtā, un tikai vēl nedaudzās praksēs citviet Latvijā, piemēram, Liepājā.

Kā PAREIZI tīrīt zobus?

  • Iegādājies mīkstu zobu birsti (uz iepakojuma meklē vārdus soft).
  • Regulāri – no rīta un vakarā – tīri ne tikai spogulī redzamo zobu priekšējo virsmu, bet arī zobu iekšējo un sānu daļu.
  • Lai pie smaganām nekrātos aplikums, ievēro pareizu zobu tīrīšanas virzienu: apakšējos zobus tīri, sākot no smaganām uz augšu. Augšējos zobus – virzienā no smaganām uz leju. 
  • Horizontālās tīrīšanas kustības lieto tikai zobu kožamajām virsmām un tīrot mēli.
  • Vislielāko uzmanību velti zobu iekšējām (aizmugurējām) virsmām. Zobam ir muciņas forma, tāpēc īpaši grūti to ir notīrīt pie pašas smaganas. Pieliec zobu suku 45 grādu leņķī pie smaganas zoba iekšpusē un maigi pavibrē ar suku, noņemot tur izveidojušos aplikumu. Tad, ja tas ir apakšējais zobs, noslauki aplikumu, virzot suku uz augšu, prom no smaganām (ja augšējais zobs – virzienā no smaganām uz leju). Šādi rīkojies vairākas reizes. Arī zobu priekšējo daļu tīri līdzīgi.
  • Kad zobi no abām pusēm notīrīti, ņem zobu diegu. Ja gribi pēc labākajiem paraugiem – zobi jādiego divas reizes dienā. Ar diegu lēnām, lai netraumētu smaganas, izbrauc cauri punktam, kurā saskaras līdzās esošie zobi. Tad ar vertikālām kustībām diegu virzi turp un atpakaļ vismaz trīs reizes pa zoba smaganu rievu, lai notīrītu zoba sānu virsmas.
  • Lai labāk notīrītu grūti pieejamos septītos, astotos zobus, dažkārt nepieciešama vienkūlīšu suka. Tā ir diezgan asa, tāpēc stipri berzt nevajag. Vienkūlīšu suka palīdzēs noņemt to aplikumu, kas paliek aiz parastās zobu sukas. 
  • Ja jau ir izveidojušās spraugas starp zobiem, noderēs interdentālā suka, kas izskatās kā eglīte, – ar to varēsi vieglāk piekļūt grūti iztīrāmajām zobu sānu virsmām.
  • Ja ir protēzes, tilti vai implanti, mutes dobums jākopj divtik rūpīgi, jo baktērijas to radītajās spraugās vairojas īpaši sparīgi. Ieteicams ir superfloss zobu diegs, kura gali ir tievi, cieti, bet pa vidu – tievs sūklītis. Diegu izver protēzei pa apakšu vai ap implantu un ar sūklīti notīra zobus. Jo sarežģītākas konstrukcijas protēzes, jo vairāk laika jāvelta zobu kopšanai. To, kā tīrīt zobus un kādi kopšanas līdzekļi būtu vispiemērotākie, būtu jāapspriež kopā ar savu higiēnistu vai zobārstu.

Ņem vērā!
Zobu balstaudu veselības saglabāšanā galvenais ir:

  • Pareiza zobu tīrīšana divas reizes dienā.
  • Regulāri zobārsta un higiēnista apmeklējumi, lai laikus atklātu smaganu slimību un kontrolētu tās attīstību.

Skaidrojošā vārdnīca
Periodontologs – zobu balstaudu un smaganu slimību ārsts.



Darba laiks
P.O.T.C.P. 8:00-19:00
Piesakiet apmeklējumu: +371 67 339 300
Invalīdu piekļuves informācija
© Copyright 2010, All rights reserved